Author: admin

Lai studenti (īpaši ne IT programmas studējošie) pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt pasaulē Nr.1 atzīto tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu “Elements of AI” (www.elementsofai.lv). Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes. Online kurss ir bezmaksas, tev tikai tam ir jāreģistrējas.

MI daži salīdzina ar elektrību, citi ar automašīnu izgudrošanu, jo tas ietekmēs mūs visus. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, ko jau šobrīd MI spēj un kas joprojām ir sižeti no mūsu iemīļotajām zinātniski fantastiskajām filmām. “Elements of AI” studiju kurss ļaus saprast kāda ir MI loma tā saucamajos informācijas burbuļus, klientu karšu datu apstrādē, mūzikas rekomendācijās un autonomajās automašīnās. Šīs zināšanas ļaus attīstīt kritisko domāšanu, lai atšķirtu patiesību no mītiem par MI. Studiju kurss ir viegli uztverams. Tā apguve prasa vidēji 25 – 30h, ko ikviens var pildīt sev brīvā laikā un savā tempā, tam nav noteikta uzsākšanas vai noslēguma laika. Kursam ir sešas daļas un 25 uzdevumi, kas sniedz ieskatu MI pamatos un metodēs. Pēc “Elements of AI” sertifikāta iegūšanas ikviens Latvijas iedzīvotājs var pieteikties arī uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) tālākizglītības sertifikātu.

Tādas valstis kā Somija, Zviedrija, Vācija, Igaunija un Norvēģija jau aktīvi piedalās iniciatīvā, lai vismaz 1% viņu iedzīvotāji būtu apguvuši MI pamatus. Arī Latvijā IT Izglītības fonds – Start(IT) strādā pie šī mērķa sasniegšanas. Kopš “Elements of AI” izveides 2018. gada pavasarī tam reģistrējušies 500 000 lietotāji no vairāk kā 170 valstīm. 25% no tiem, kas reģistrējušies, ir virs 45 gadiem, 40% ir sievietes.

IT Izglītības fonds – Start(IT) kopā ar RTU ir oficiālie “Elements of AI” partneri Latvijā. “Elements of AI” autori ir tehnoloģiju uzņēmums Reaktor un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Otrdien, 08. septembrī Ventspils kinoteātrī KINO RIO Pilsētu inovatīvo darbību programmas projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” ietvaros, sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkoto konkursu “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”, tiek rīkots Ventspils jauno iedzīvotāju saliedēšanās pasākums.

Uz tikšanos un kopīgas multfilmas noskatīšanos jauno mācību gadu uzsākot aicināti visi tie Ventspils iedzīvotāji, kuri nesen pārcēlušies vai plāno pārcelties, kā arī pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīs atgriezušies uz dzīvi Ventspilī.

Tikšanās notiks neformālā gaisotnē ar mērķi veicināt jaunas un vēl līdz šim nebijušas kopienas veidošanos Ventspilī, stiprināt jauno iedzīvotāju iekļaušanos pilsētvidē, kā arī sadraudzību ģimeņu vidū, arī turpmāk rīkojot šādus pasākumus un ieviešot to par tradīciju.

Telpu ietilpības dēļ apmeklētāju skaists ir ierobežots. Lai piedalītos pasākumā, sazinieties ar mums.

Kontaktinformācija: Ina Servuta, LIVIN kontaktpunkts, tel. 25484825

Uz tikšanos pasākumā!

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Uzņēmumi, kuri izstrādājuši inovatīvus produktus vai pakalpojumus un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, tiek aicināti pieteikties uzņemšanai 14 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros. Pieteikumus pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmās varēs iesniegt no 1. līdz 20. septembrim. PINK programmā tiks uzņemti 257 topošie uzņēmēji, bet inkubācijas programmā – 76 uzņēmumi.

“Biznesa inkubatoru programma turpināsies līdz 2023. gada beigām, un šī būs pēdējā lielā uzņemšana, jo LIAA biznesa inkubatori būs sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, apkalpojot aptuveni 600 jauno uzņēmumu. Mūsu mērķis ir uzrunāt jaunos uzņēmējus, kuri strādā tehnoloģiju nozarēs un kuriem ir augsts eksporta potenciāls. To, ka Biznesa inkubatori ir lieliska vieta, kur augt, apliecina arī tādi uzņēmumi kā SIA “Azeron” no Ventspils, kurš 2019. gada oktobrī atnāca uz inkubatoru ar īpašu, paša spēkiem izveidotu, datorspēlēm pielāgotu klaviatūras prototipu. Šobrīd uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 60 darbinieki, produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 75 valstīm, bet kopējais apgrozījums šī gada sešu mēnešu periodā pārsniedzis 500 tūkstošus eiro,” norāda LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, uzsverot, ka “Azeron” stāsts ir labs piemērs, kā ar LIAA biznesa inkubatoru sniegto atbalstu var strauji augt un sasniegt savus biznesa mērķus.

PINK programma piemērota jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet INK programmā aicināti pieteikties tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši saimniecisko darbību.

Biznesa inkubatori piedāvā tā dalībniekiem ne vien bezmaksas apmācību iespējas, mentoru konsultācijas un koprades telpas, bet arī grantus līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām dažādu pakalpojumu apmaksai un ražošanas iekārtu iegādei. Izejmateriālu iegādei uzņēmumi var piesaistīt līdzfinansējumu 30 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Jāuzsver, ka atbalsts neatmaksājamu grantu veidā uzņēmumiem ir pieejams jau no uzņemšanas inkubatorā. Šobrīd katrs trešais inkubatora uzņēmums eksportē savas preces vai pakalpojumus. Nozīmīgākās eksporta valstis pašlaik ir Lielbritānija, Igaunija, Vācija un ASV.

49 % no inkubatora dalībniekiem ir izmantojuši finansiālo atbalstu, piemēram, produkta prototipa un dizaina izstrādei, grāmatvedības, loģistikas, juridiskajiem, mārketinga pakalpojumiem, telpu īres izmaksām, iekārtu un izejmateriālu iegādei. Inkubatora sniegtais finansiālais atbalsts nav aizdevums, bet gan līdzfinansējums uzņēmuma attīstībai un katrs uzņēmums var saņemt atbalstu līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka inkubatora uzņēmumi paši izvēlas pakalpojumu sniedzēju, veicot cenu aptauju un ievērojot interešu konflikta neesamības prasības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru.

Inkubācijas programma piemērota uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas komercreģistrā ne ilgāk par 3 gadiem. Inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt produktus un pakalpojumus, kā arī palielināt inkubācijas dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē tie kļūtu par globāli konkurētspējīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd 26 % no visiem inkubatoros strādājošajiem uzņēmumiem pārstāv apstrādes rūpniecību, 13 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, 11 % pārtikas produktu ražošanu, 11 % tekstilizstrādājumu ražošanu, 10 % koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu (t. sk., mēbeļu ražošanu). Savukārt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumi veido 23 % no kopējā inkubatoru uzņēmumu skaita.

LIAA biznesa Inkubatori ir Latvijas un ES atbalsta programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Apmācības tiek organizētas brīvā formātā, fokusējoties uz uzņēmēju interesēm un apgūstamo zināšanu nepieciešamību. Šī ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs.

“Būt inkubatorā ir lieliska iespēja jaunam uzņēmējam gan saņemt tik vajadzīgo padomu, atbalstu un zināšanas, gan iepazīt citus uzņēmējus un ideju autorus. Saprast, ka katram savs ceļš ejams, taču izaicinājumi un grūtības ir līdzīgas. Sajust atbalstu un ticību sev un savai idejai – tas ir ļoti svarīgi katram jauna ceļa gājējam,” tā savu izvēli pamato Talsu biznesa inkubatora dalībniece SIA “Pilsētnieki” īpašniece Terēze Riekstiņa. Savukārt Rīgas Radošo industriju inkubatora dalībniece Elizabete Palasiosa no SIA ”Story Hub” akcentē, ka otrs labākais lēmums mūsu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē pēc dibināšanas bija pieteikums inkubatoru programmai, jo dalība inkubatorā ir viena no vērtīgākajām iespējām, ko izmantot sava biznesa attīstībai Latvijā.

Pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Siguldā un Radošo industriju inkubatorā notiks no 1. līdz 20. septembrim. Jēkabpils biznesa inkubatorā atvērta pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmā.

Vairāk informācijas par biznesa inkubatoru programmu un pieteikšanās kārtību var iegūt LIAA tīmekļa vietnē: https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori

LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.

Informāciju sagatavoja

LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā

Tālrunis: +371 29725674

E-pasts: prese@liaa.gov.lv

Pirmdien, 24. augustā, plkst. 16.00 Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā Pilsētu inovatīvo darbību programmas Projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” Ventspils pilsētas aktivitātes “Kvalificētu speciālistu piesaiste” realizācijas ietvaros, tiek organizēts pēc kārtas jau otrais pasākums – Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās.

Pasākumā aicināti piedalīties visi tie Ventspils iedzīvotāji, kuri nesen pārcēlušies vai plāno pārcelties uz dzīvi Ventspilī.

Pasākumā plānots pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar integrēšanos, iedzīvošanos un dzīvi Ventspils pilsētā, uzzināt jauno iedzīvotāju pieredzi, kā arī noskaidrot, kā ir būt jaunajam iedzīvotājam citā pilsētā.

Pasākumā kā īpašie viesi piedalīsies uzņēmēja Ivita Zaķe no “Yummy pancakes”, Ventspils tirgus vadītājs Armīns Kleinbergs un Ventspils sporta skolas “Spars” peldēšanas treneris Pāvels Vilcāns.

Pasākuma norise dos iespēju jaunajiem iedzīvotājiem satikt vienam otru un dalīties pieredzē par pārcelšanos un dzīvi Ventspilī.

Ļoti gaidīsim arī mazos jaunos ventspilniekus.

Aicinām uz tikšanos visus jaunos un topošos Ventspils iedzīvotājus!

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī ziņa atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs
www.venta.lv

Pie remigrācijas koordinatora bieži vēršas ar dažādiem jautājumiem gan par darbu, gan izglītību, gan citiem, kas ir aktuāli cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi savā dzimtenē.

Esam apkopojuši biežākos jautājumus un atbildes, ar kuriem padomrakstu formā regulāri dalīsimies, lai arī tie cilvēki, kuri vēl tikai apsver iespēju par atgriešanos Latvijā, iegūtu informāciju un varētu izdarīt savu izvēli.

Kurzemē ļoti bieži atgriežas ģimenes ar bērniem. Šīm ģimenēm nereti ir ļoti būtiski saprast, kāda ir izglītības sistēma Latvijā, kā bērnu tai pieteikt. Tāpēc sākam ar informāciju par pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijā un pieteikšanos tām.

Uz remigrantu biežāk uzdotajiem jautājumiem atbildes sniedz Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore.

Jautājums: Ar ģimeni atgriežamies Latvijā, kā pieteikt savu bērnu Latvijas pirmsskolas izglītības iestādē?

Atbilde: Latvijā ir pieejamas divu veidu pirmsskolas izglītības iestādes – pašvaldību finansētas un privātie bērnu dārzi. Par vietu piešķiršanu savās pirmsskolas izglītības iestādēs lemj katra pašvaldība, tāpēc, atgriežoties dzimtenē, ir būtiski izlemt, kurā pilsētā vai novadā ģimene dzīvos. Pieejamo vietu skaits izglītības iestādēs, pieteikšanās nianses, kā arī dažādi papildu atbalsta mehānismi (piemēram, apmaksāts aukļu dienests) katrā pašvaldībā var atšķirties.

Noderīgi:

* Lai pieteiktu bērnu mācībām pirmsskolas izglītības iestādē, bērna un viena no bērna vecākiem vai likumiskā pārstāvja dzīvesvietai ir jābūt deklarētai konkrētajā pašvaldībā (šī prasība gan nav obligāta visās pašvaldībās).

* Reģistrāciju izvēlētajā pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē visbiežāk iespējams veikt divos veidos:

• • dodoties uz iestādi un aizpildot pieteikumu,
  • elektroniski, piesakoties vienotajā reģistrā – pakalpojuma “Pirmsskolas izglītības pakalpojumi” apraksts pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu portālā: https://www.latvija.lv/lv/PPK/IZGLITIBA/Pirmsskolas-audzinasana/s5903/ProcesaApraksts)

* Informācija par pirmsskolas iestādēm, bērna reģistrēšanas kārtību tajās un iestāžu speciālistu kontaktinformācija papildu jautājumiem pieejama katras pašvaldības mājas lapā.

* Ja grūti izšķirties par pašvaldību, kurā atsākt dzīvi Latvijā, noderēs http://vietagimenei.lv/, kur iespējams salīdzināt dažādu pašvaldību piedāvājumus, tai skaitā izglītības jomā, kā arī iepazīties ar pašvaldību noteikumiem nepieciešamo pakalpojumu saņemšanā.

Svarīgi: 2021.gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, un Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildus savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā, kas atvieglos un paātrinās viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas.

Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc saziņas un vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu.

Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija

Papildu informācijai:

Agnese Berģe, Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, koordinators@kurzemesregions.lv, tālr. 20478252

Jauno ventspilnieku ģimenes Sapņu dārzs

Beāte un Romass Pauliki jau divus gadus sevi uzskata par ventspilniekiem. Šajā laikā jaunā ģimene mūsu pilsētā īstenojusi divus projektus – Helios Baloni un Sapņu dārzs. Jaunā ventspilnieku daudzbērnu ģimene aktīvi iesaistījusies uzņēmējdarbībā, atverot pilsētā svētku telpu Sapņu dārzs. Decembrī šeit jau ir notikušas pirmās bērnu dzimšanas dienas un Ziemassvētku pasākumi bērniem.

Biznesa ideja dzima pirms diviem gadiem, kad Romasa un Beātes Pauliku ģimenē piedzima dvīņi un ģimene pārcēlās dzīvot no Rīgas uz Ventspili, jo Romass Pauliks sāka strādāt Ventspils Augstskolā. «Kad pienāca laiks svinēt bērnu dzimšanas dienas un vārdadienas, sapratām, ka Ventspilī šajā jomā ir brīva niša,» stāsta Beāte. Par pirmo Ventspilī īstenoto jaunās ģimenes biznesa ideju kļuva Helios Baloni – telpu un pasākumu dekorēšana, izmantojot hēlija balonus. Šo pakalpojumu ģimene piedāvā joprojām. Tomēr nākamo divu gadu laikā laulātajam pārim radās jauna biznesa ideja, kuru viņiem izdevās īstenot pirms Ziemassvētkiem.

Par Pauliku ģimenes otru projektu kļuva svētku telpu Sapņu dārzs Kuldīgas ielā 30 atklāšana. Gatavošanās projekta īstenošanai aizsākās pavasarī. Visvairāk laika šajā darbā aizņēma Sapņu dārzam piemērotu telpu atrašana. Meklējumi vainagojās ar pozitīvu rezultātu – iznomātās telpas Kuldīgas ielā ir ērtas apmeklētājiem, jo atrodas pašā pulsētas centrā. Jaunajās telpās jau aizvadīti pirmie pasākumi –svinētas bērnu dzimšanas dienas un Ziemassvētki. Pirmās atsauksmes iedvesmo jauno ģimeni sava svētku biznesa attīstībai mūsu pilsētā.

Šogad Pauliku ģimenē piedzima trešais bērniņš – meita Eveleta, kurai drīz būs gadiņš. Šis notikums neapturēja projektu, bet tieši otrādi – piešķīra tam jaunu impulsu. Plānojot savu Sapņu dārzu, dzīvesbiedri iepazina līdzīgu iestāžu darbības pieredzi Rīgā un ārzemēs, lai izmantotu visu labāko un ņemtu vērā trūkumus. Viņu Sapņu dārzā ir viss nepieciešamais tam, lai īpaši notikumi mazo ventspilnieku dzīvē kļūtu neaizmirstami. Visas rotaļlietas ir atvestas vai nu no Vācijas, vai arī tās darinājuši vietējie meistari no visas Latvijas pēc īpaša pasūtījuma, sākot no Kuldīgas un beidzot ar Daugavpili, stāsta Beāte. Izvēloties bērnu mēbeles un rotaļlietas, īpaša vērība tika pievērsta materiālam, no kāda šīs lietas tiek izgatavotas. Šeit ir princeses krēsls gaviļniecei, apaļš balts ekrāns, kuru izdaiļo ar baloniem un ziediem, pieskaņojoties pasākuma tēmai, fotografēšanās zona. Kad svinību laikā pienāk brīdis rotaļām, zēni labprāt sēžas pie darbagalda, savukārt meitenes rosās rotaļu virtuvē vai veikalā.

Teju visām līdzīgām iestādēm Rīgā un ārzemēs ir viens trūkums – tajās nav paredzēta vieta zīdainīšiem. Ventspilī ir padomāts arī par to – Sapņu dārzā ir pieejams īpašs krēsls gultiņa mazulīšiem, pārtinamais galds un vieta zīdainīša pabarošanai. Sapņu dārzā ir ko darīt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Beāte pastāstīja, ka parasti zēni un viņu tēti stājas rindā pēc Play Station un virtuālās realitātes spēlēm. Savukārt citā zālē var noskatīties filmas un populāras multiplikācijas filmas. Lielu popularitāti iemantojis galds, pie kura var zīmēt uz stikla ar smiltīm. Var ne tikai noskatīties animācijas filmas, bet arī pārtapt par iemīļotiem varoņiem, jo Sapņu dārzā ir pieejami arī populārāko personāžu kostīmi. Un vēl šeit var slidināties no slīdkalniņa, pašūpoties un pūst krāsainus burbuļus.

Sapņu dārzs ir papildinājis svētku pasākumu organizēšanas pakalpojumu klāstu mūsu pilsētā. Konkurence nebiedē Pauliku pāri, bet tieši otrādi – liek virzīties uz priekšu, piedāvājot jaunas un unikālas iespējas, kuru dēļ ir vērts ielūkoties Sapņu dārzā. Beāte un Romass Pauliki jau divus gadus sevi uzskata par ventspilniekiem. Šajā laikā jaunā ģimene mūsu pilsētā īstenojusi divus projektus – Helios Baloni un Sapņu dārzs.

Jeļena Naruševiča
Raksts laikrakstā “Ventas Balss” 27.12.2019, Nr. 245

Pilsēta apbūrusi ar tīrību un mieru

Ventspils kļūst par otrajām mājām daudzām jaunām ģimenēm, kuras atrod šeit darbu, pilnvērtīgus apstākļus bērnu izglītošanai un attīstībai, ērtu infrastruktūru izklaidēm un atpūtai.

Māksliniece dizainere Laura Blumberga un mūziķis, komponists Toms Juhņevičs dēvē sevi par ventspilniekiem tikai dažus mēnešus. Jaunā ģimene pārcēlusies uz Ventspili vasaras beigās, kad Toms sāka strādāt par koncertmeistaru Mūzikas vidusskolā.

Latvijā ievērojamais mūziķis labi zina mūsu pilsētu – šeit ir uzaudzis viņa tēvs, kas savulaik beidzis ģimnāziju, un joprojām dzīvo 90 gadu vecā vecmāmiņa, kura katru dienu nūjo pa pilsētas ielām. Mūziķis bieži viesojās mūsu pilsētā, saglabājot mīļas bērnu dienu atmiņas par to laiku, kas pavadīts kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu. Kopš tā laika pilsēta ir tik ļoti izmainījusies… Šovasar, kad Ventspilī atklāja jauno Mūzikas vidusskolu un koncertzāli Latvija, Toms bija jauna darba meklējumos. Izrādījās, ka jaunajā Mūzikas vidusskolā bija vajadzīgs koncertmeistars.

Toma draudzene Laura Blumberga ir māksliniece dizainere, Rīgā nodarbojās ar izstāžu organizēšanu. Patlaban viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par savu un Toma astoņus mēnešu veco meitiņu. Saņēmis piedāvājumu no Mūzikas vidusskolas, Toms ar ģimeni augustā pārcēlās uz Ventspili. Jaunā ģimene īrē pagaidu dzīvokli. Rīgā uzaugusī Laura sākumā domājusi, ka nekad nevarēs iedzīvoties Ventspilī, jo šeit ir garlaicīgi un nav, ko darīt. «Galu galā es šeit esmu tik ļoti iedzīvojusies, ka tagad lieku reizi nemaz negribu uz Rīgu braukt,» atzīst jaunā māmiņa. Paralēli rūpēm par meitiņu viņa domā arī par gleznu izstādi Ventspilī.

«Mums patīk Ventspils kontrasti, piemēram, osta un jūra. Patīk tas, ka šeit viss ir līdzās, rokas stiepiena attālumā. Patīk šeit valdošais miers, ko ir grūti atrast Rīgā, kur visi skrien un tev gribas skriet viņiem līdzi,» norāda Laura. Atbraukuši uz Ventspili, dzīvesbiedri vienojās, ka katrs centīsies atrast, ar ko aizpildīt brīvo laiku. Taču, nodzīvojuši šeit trīs mēnešus, viņi atzīst, ka joprojām viņiem nav bijis nevienas dienas, kad viņi nezinātu, kā šo laiku aizpildīt. Laura patiesi sajūsminās par Ventspils tīrību un labiekārtojumu – tīrāku un sakārtotāku pilsētu viņa nav redzējusi. Staigājot pa pilsētu, kurā nav pūļa un kņadas, var vairāk laika veltīt sev, savām domām.

«Rīgā mēs dzīvojām pilsētas centrā, kur grūti pārvietoties ar bērnu ratiņos – ietves nav līdzenas, daudz cilvēku, kas brauc ar skrituļslidām un skrejriteņiem, kuri var uzbraukt virsū,» atceras Toms. Ventspilī jaunajam pārim patīk pastaigāties gar jūras krastu, Jūrmalas parkā, pa pilsētas krastmalu, novērtējot ietves ar ērtām uzbrauktuvēm ar bērnu ratiņiem. Dzīvojot galvaspilsētā, jaunie vecāki tērēja vairāk nekā stundu, lai aizbrauktu ar bērnu pie ārsta, bet šeit viss ir līdzās – gan bērnu ārsts, gan Toma darbs. Mūziķim patīk viņa jaunais darbs – ērtas un mūsdienīgas telpas, labas attiecības kolektīvā.

Jaunajiem vecākiem pagaidām neizdodas baudīt kultūras pasākumus Ventspilī – meitiņa vēl ir pārāk maza, lai varētu viņu ņemt līdzi vai atstāt pie svešiem cilvēkiem. Taču viņi jau ir paguvuši iesaistīties Ventspils baptistu baznīcas draudzē, kurā iepazinušies un sadraudzējušies ar citām jaunajām ģimenēm un jau piedalās kopīgos pasākumos.

Gatavojoties dzīvei Ventspilī, jaunais pāris meklēja noderīgu informāciju internetā un atrada Jauno iedzīvotāju kontaktpunkta informāciju. Kontaktpunkta darbiniece Ina Servuta palīdzējusi aprast ar jauno vietu – ar informāciju, padomu, toskait meklējot mājokli. Jaunie ventspilnieki atzīst, ka mājoklis jaunajai ģimenei ir viena no mūsu pilsētas aktuālākajam problēmām. Pašreizējo dzīvokli viņi noīrējuši tikai līdz vasaras sākumam, pēc tam vajadzēs meklēt jaunu mājokli, kas nebūs pārāk vienkārši. Pēc Lauras domām, pilsētā pietrūkst arī gleznu galeriju.

Ventspils piedalās projektā Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas. Viena no programmām, kas iekļauta projektā, paredz kvalificētu speciālistu piesaisti pilsētai. Lai palīdzētu jaunajiem iedzīvotājiem risināt sadzīves jautājumus, pilsētā izveidots Jauno iedzīvotāju kontaktpunkts. Vasarā notika pirmā to jauno ventspilnieku tikšanās, kas nesen pārcēlušies uz mūsu pilsētu, ar pašvaldības vadību. Tikšanās bija organizēta tādēļ, lai informētu jaunos ventspilniekus, kā arī labāk saprastu viņu vajadzības un gatavību integrēties pilsētas dzīvē.

Jeļena Naruševiča
Raksts laikrakstā “Ventas Balss” 16.12.2019, Nr. 239